Kokmateriālu iepirkšana – ir smalks process.

Lai arī visa pasaule pāriet uz plastmasas un bez-papīru tehnoloģijām, tomēr koks kā materiāls vēl aizvien ir lielā vērtē. Un pārskatāmā nākotnē situācija nemainīsies. Koks vajadzīgs daudzviet – ēku būvniecībā, mēbeļu ražošanā, dažādos tehnoloģiskos procesos. Līdz ar to – visam tam vēl aizvien nepieciešāmi kokmateriāli.

Un tie ir mežā un lauku īpašumos augošie koki, kas gada laikā dod 1% koksnes apjoma pieaugumu. Īsumā: kāda ir situācija patreiz ar koksnes nodrošinājumu Latvijā? Kā liecina “Latvija Valsts meža dienesta” dati – 2015. gadā tika iegūti 10,62 miljoni kubikmetru koksnes. Kas tomēr ir par 1,06 miljoniem mazāks skaitlis, salīdzinot ar 2014. gadu. Valsts un privāto mežu saimnieku sadalījums kopējā koksnes ieguves bilancē ir apmēram puse uz pusi. Koku izciršanas daudzums gadu garumā atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Ko savukār ietekmē daudzi jo daudzi vietējie un starptautiskie notikumi.

Nedaudz vēsturiskā griezumā – mežu izciršana ir bijusi mainīgā apjomā. Tagadējās Latvijas teritorijā pirmā lielā izciršana notika jau hercoga Jēkaba laikā. Hercogistē ar centru Mītavā (tagadējā Jelgavā) pirmo reizi Latvijas vēsturē notika rūpnieciskā koku izciršana, kokmateriāli bija nepieciešama toreizējai koka kuģu flotiles vajadzībām, kā arī eksportam. To laiku sekas redzam šodien – tagadējās lauku platības, kur audzējam labību un citus kultūraugus. Apmēram 85% no šodienas pļavu platībām ir nedabiskās, t.i. radītas senāko izcirtumu vietās. Otrs lielākais kokmateriālu izciršanas “vilnis” bija aizvadītā gadsimta 30. gados, kad tika izcirst vidēji 3,12 kubikmetri no katra Latvijas hektāra, bet 1933. gadā šis lielums sasniedza pat 4,33 kubikmetrus no hektāra. Trešais izciršanas kāpums bija padomju laikos, kad katru gadu pie mums izcirta apmēram 4, 02 kobikmetrus no hektāra. Bet pēc neatkarības atjaunošanas šis lielums atkal pieaug, un 2015. gadā koksnes ieguve bija 3,66 kubikmetri no hektāra.

——

Tas īsumā par mūsu koksnes resursiem. Tālākais process ir kokmateriālu iepirkšana. Vispirms neapstrždātā versijā tos iepērk no Valsts vai privātajiem meža apsaimniekotājiem.

Firmas parasti iepērk kokmateriālus, kas novietoti akurātās grēdās pie ceļa, kuru var lietot specializētā meža izvešanas tehnika. Bet vispirms šie kokmateriāli nogādājami no izcirtuma vietas ar baļķu izvedējiem (traktoriem) pie ceļa.

Daļa meža apsamniekotāji izved kokamateriālus līdz uzpircēju laukumiem ar pašu spēkiem/ ar pašu tehniku.

Kokamateriālus iepērk sekojošās kategorijās:

  • apaļkoki: kas ir mežā un ārpus meža nocirstie koki;
  • zāģbaļķi, kurus ar garenzāģēšanu pārstrādā brusās, gulšņos, un citos profilos;
  • finierkluči, kurus izmanto finiera ražošanai;
  • taras kluči, kurus savukārt izmanto taras dēlīšu gatavošanai.

2016. gada pirmā pusgada vidējās kokmateriālu iepirkuma cenas (pēc Valsts Statistikas aģentūras datiem) ir sekojošas/ eiro par kubikmetru:

Priedes zāģbaļķi ar diametru līdz 14 cm 46.13

Priedes zāģbaļķi ar diametru 14-18 cm 60.26

Priedes zāģbaļķi ar diametru 18-26 cm 62.80

Priedes zāģbaļķi ar diametru virs 26 cm 64.69

Egles zāģbaļķi ar diametru līdz 14 cm 56.37

Egles zāģbaļķi ar diametru 14-18 cm 59.30

Egles zāģbaļķi ar diametru 18-26 cm 66.90

Egles zāģbaļķi ar diametru virs 26 cm 67.47

Bērza zāģbaļķi ar diametru 18-24 cm 46.51

Bērza zāģbaļķi ar diametru virs 24 cm 62.24

Melnalkšņa zāģbaļķi ar diametru 18-24 cm 33.50

Melnalkšņa zāģbaļķi ar diametru virs 24 cm 35.47

Apses zāģbaļķi ar diametru 18-24 cm 36.04

Apses zāģbaļķi ar diametru virs 24 cm 42.47

Bērza finierkluči (A kategorija) 100.95

Bērza finierkluči (B kategorija) 58.35

Taras kluči (lapu koku) 31.46

Šīs cenas mainās, un tās ietekmē daudzi jo daudzi faktori. Ieskaitot laika apstākļus. Piemēram, 2005. gada janvārī pāri Latvijai virzījās orkāns, kas ļoti daudzās vietās radīja masīvas vējgāzes. Un līdz ar to radās liels koksnes pārpalikums. Cenas pazeminājās par 2/3, un daudzi meža saimnieki uz gadu vispār “iesaldēja” koksnes ieguvi. Kokmateriālu iepirkums līdz “pirmsvētras” līmenim atsākās tikai kādu pusotru gadu pēc dabas parādības.

Aizvien lielākos daudzumos Latvijā iepērk šķeldu, kas ir skaidās 2-3-7cm garumā samalcināti mežā iegūstami produkti: zari, neliela izmēra un citiem mērķiem nederīgi apaļkoki. Šķelda ir labs materiāls gan apkures sistēmām, gan arī tālākai apstrādei – koka saplākšņu/ mēbeļi materiālu ražošanai. Šķeldas vidējā iepirkuma cena gadu no gada svārstās, un 2016. gada nogalē tā ir 8-10 eiro par kibikmetru. Salīdzinājumā ar kokmateriālu cenu, šķeldas iepirkums it lētāks – jo šķelda tiek gatavota uz vietas īpašnieka teritorijā ar uzpircēja speciālo tehniku (smalcinātājiem).

Kokmateriāli iepirkums, tas ir kārtējais biznesa darījums – kur viss notiek abām pusēm (pircējam un pārdevējam) vienojoties. Un kokmateriālu tirgus ir tāds pats, kā visi citi Latvija esošie biznesa segmenti.

Sadarbojoties ar mūsu firmu – jūs iegūsiet!

Ja jums ir iespējas pārdot kokmateriālus, tad mūsu speciālisti sagatavos visizdevīgāko piedāvājumu. Ir viena cena mums nopirkt kokameteriālus mežā, cita cena – ja materiāli ir pie ceļa. Ir cita cena, ja vēlieties pārdot īpašumu ar augošiem kokiem.

Jebkurā gadījumā – sākums ir Jūsu pirmais zvans mums – kokmateriālu iepirkšana. Mūsu speciālisti sagatavos piedāvājumu īpaši Jums. Jo mūsu cilvēkiem ir vairāku gadu pieredze kokumateriālu iepirkumu jomā. Turklāt mūsu speciālisti bauda jau esošo klientu uzticību. Un mēs uzticamies jums.

1 Star2 Stars3 Stars4 Stars5 Stars (No Ratings Yet)